Studentiem un darbiniekiem

Terminu vārdnīca

Degmateriāls, degviela

degtspējīga viela (darba konstekstā – koksne, zari, lapas, sūnas, kūdra, saknes, nobiras utml.).

Degšana

salikta, ātri norisoša ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā izdalās siltums un parasti veidojas arī liesma. Degšanas pamatā ir degtspējīgas vielas degvielas un oksidētāja (darba konstekstā - skābekļa) reakcijas.
Degums meža zemju kategorija, kurā mežaudzi stipri bojājis vai iznīcinājis meža ugunsgrēks. Degumus, kuros mežs ir pilnīgi izdedzis, neatkarīgi no tā, vai apdegušie koki izcirsti vai ne, ieskaita ar mežu neapklāto zemju kategorijā.
Kūdra organiskas izcelsmes nogulumi, kas veidojas augu atlieku atmiršanas un nepilnīgas sadalīšanās rezultātā paaugstināta mitruma un skābekļa trūkuma apstākļos, un sausa viela satur ne vairāk kā 50% minerālvielu.
Kūdras pašaizdegšanās bērtnē kūdras nekontrolēta aizdegšanās, tās oksidācijas ar atmosfēras skābekli rezultātā.
Kūdras degšana kūdrai ir augsts oglekļa saturs un zema mitruma apstākļos tā var aizdegties, un var izcelties ugunsgrēks. Ugunij iekļūstot zem kūdras virsējā slāņa, tas var gruzdēt, kūpēt var nedegt ļoti ilgi (mēnešus, gadus), izplatoties ložņājošā veidā caur pazemes kūdras slāni.
Meža bojājums mežaudzes augtspējas daļējs vai pilnīgs zudums kaitēkļu, slimību, dzīvnieku, cilvēku, vēja, sniega, uguns un tamlīdzīgu faktoru iedarbības dēļ.
Meža degamības klase meža ugunsbīstamības riska relatīvais novērtējums atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Meždega meža daļa, kura cietusi ugunsgrēkā.
Meža ugunsbīstamības klase meža ugunsbīstamības risku pakāpes relatīvais novērtējums atkarībā no konkrētā meža augšanas apstākļu tipa.
Mežu ugunsgrēku veidi

meža ugunsgrēku tipi, kas apvieno pēc degšanas un to izplatīšanās rakstura līdzīgus ugunsgrēkus, vājas, vidējas vai spēcīgas:

  • zemdegas (kūdras) meža (purva) ugunsgrēks – ugunsgrēks, kad degšana izplatās pa augsnes kūdras horizontu vai kūdras iegulu zem meža augsnes slāņa. Zemsedze – mežā augošā veģetācija – augi, ķērpji, papardes un sūnas, kas klāj augsnes virskārtu. Nedzīvā meža zemsedze – meža kritalu (skuju, lapu, sīku zariņi u.c);
  • skrejuguns – meža ugunsgrēka veids, kas izplatās pa meža augu valsts apakšējiem stāviem, pamežu, paaugu, meža zemsedzi, kritalām.
Meža ugunsbīstamais periods kalendārā gada daļa, kuras laikā ir paaugstināta iespējamība izcelties meža ugunsgrēkam.
Meža ugunsgrēks nekontrolēta degšana mežā vai meža zemēs, kas var apdraudēt cilvēka veselību un dzīvību, radīt materiālos zaudējumus un nodarīt kaitējumu videi
Purvs

saldūdens mitrāja ekosistēma, kurā pārmitros apstākļos augušu augu daļēji atmirušās sastāvdaļas veido porainus un mīkstus nogulumus, ko sauc par kūdru.

  • Augstā tipa jeb sūnu purvi ir ļoti skābi un to pH (skābuma – sārmainības indekss) ir mazāks par pH5 (ppH7 ir neitrāli), un tie ir saistīti ar ūdeņiem, kas nesatur vairāk minerālvielu, nekā tas ir nokrišņu ūdenī, kas bieži vien ir vienīgais purva ūdens avots.
  • Zemā tipa jeb zāļu purvus baro gruntsūdeni, kurā ir izšķīduši minerāli un kura pH ir lielāks par pH5.
Purvu ugunsgrēka izcelšanās iespējamība purva ugunsgrēka izcelšanās iespējamība tiek novērtēta, pamatojoties uz faktoru kopu, kas veicina degšanas iespējamību purvā (gaisa temperatūra, vēja stiprums, kūdras virskārtas mitrums, veģetācijas sausums, u.c.) datu analīzi.
Purva ugunsgrēku veidi purva ugunsgrēku tipi, kam ir līdzīga to izcelšanās, degšanas intensitāte un to izplatīšanās raksturs.
Kūdras ieguves lauku ugunsgrēku veidi ugunsgrēku tipi, kas apvieno pēc aizdegšanās, degšanas intensitātes un to izplatīšanās rakstura līdzīgus ugunsgrēkus.
Purvu un kūdras degamības klase (atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem) kūdras ugunsbīstamības riska relatīvais novērtējums atkarībā no meteoroloģiskajiem apstākļiem.
Purvu ugunsbīstamības klase purva ugunsbīstamības risku iespējamības relatīvais novērtējums atkarībā no konkrētā purva tipa un apauguma, kā arī kūdras ieguves laukiem un apdzīvoto vietu tuvuma.
Purvu vai kūdras ieguves vietu ugunsdrošības profilaktisko pasākumu plāns dokuments, kas nosaka profilaktisko pasākumu kopumu noteiktā purva vai/un kūdras ieguves lauku teritorijā noteiktā laika posmā.
Purva vai kūdrāja ugunsgrēka platība kopējā purvu un kūdrāju platība, kuru skāris ugunsgrēks.
Purvu un kūdras ieguves vietu ugunsdrošība atbilstība normatīvajos aktos noteiktajām prasībām attiecībā uz purva ugunsgrēku novēršanu, sekmīgu dzēšanu un to seku mazināšanu.
Purvu un kūdrāju ugunsbīstamais periods kalendārā gada daļa, kuras laikā ir paaugstināta iespējamība izcelties purva ugunsgrēkam.
Purvu ugunsgrēku prognozēšana purvu ugunsgrēku izcelšanās un izplatīšanās bīstamības noteikšana, pamatojoties uz operatīvās statistikas un meteoroloģiskās informācijas analīzi.
Purva ugunsgrēku profilakse pasākumu komplekss, kas vērsts uz purvu ugunsgrēku izcelšanās un (vai) izplatīšanās novēršanu.
Purva ugunsgrēka izplatīšanās ātrums attālums, par kādu purva ugunsgrēka fronte pārvietojas dabā laika vienībā.
Sausums meteoroloģisko faktoru komplekss ilgstoša nokrišņu deficīta apvienojumā ar augstu gaisa temperatūru un pazeminātu gaisa mitrumu veidā.
Ugunsdzēsības ūdens ņemšanas vieta ūdens tilpe, kas paredzēta ugunsdzēsēju mašīnu un mehānismu, kas tiek izmantoti kūdras ieguves vietu (purvu) ugunsgrēku dzēšanā, savlaicīgai apgādei ar ūdeni.
Ugunsgrēka apmale

josla, kas ieskauj ugunsgrēka kontūru un atrodas tieši blakus uguns neskartajām teritorijām. Ugunsgrēka apmale iedalās frontālajā, aizmugures un flangu daļā.
Ugunsbīstamības maksimums meža ugunsbīstamās sezonas mēnesis, kura laikā izceļas visvairāk purva ugunsgrēku.
Ugunsdrošības atstarpe mākslīgs purva infrastruktūras veidojums, kas ierīkots ar nolūku kavēt vai novērst ugunsgrēka izplatīšanos. Piemēram, lapu koku stādījuma josla starp purvu un skujkoku mežu.
Ugunsgrēka fronte uguns apmale, kur noris visintensīvākā degšana un kura izplatās vēja virzienā.